- Sākums
- Biržas cena
- Elektrības ražošana
Elektrības ražošana šodien
No kurienes tagad nāk elektrība: cik saražo hidro, vēja un saules stacijas, cik pienāk no kaimiņvalstīm, cik CO₂ ir kilovatstundā un kad elektrība būs zaļākā. Dati tiek atjaunoti katru stundu.
Ražošana pa avotiem
Ražošana diennaktī
Stabiņi — ražošana pa avotiem (MW), līnija — patēriņš.
Zaļākās stundas
Kad vējš un saule nosegs lielāko patēriņa daļu — labs laiks uzlādēt elektroauto, mazgāt veļu vai sildīt ūdeni. Pēc ENTSO-E prognozēm.
Elektrības plūsmas ar kaimiņiem
Pozitīvs skaitlis — elektrība ienāk valstī, negatīvs — iziet.
Kā tiek aprēķināts
Ražošana pa avotiem, patēriņš un plūsmas starp valstīm ir ENTSO-E Transparency Platform dati, ko publicē pārvades sistēmu operatori (Latvijā — AST). Tie parādās ar aptuveni stundas aizkavi.
CO₂ intensitāte tiek aprēķināta pēc ražošanas struktūras: katram avotam piemēro vidējo dzīves cikla emisiju koeficientu (piem., vējš 11, gāze 490 g/kWh). Importētās elektrības emisijas netiek ieskaitītas.
Zaļākās stundas nosaka pēc vēja un saules ražošanas un patēriņa prognozēm: jo lielāku patēriņa daļu sedz vējš un saule, jo zaļāka un parasti arī lētāka ir elektrība.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik elektrības Latvija saražo pati?
Liela daļa Latvijas elektrības nāk no Daugavas HES un gāzes stacijām Rīgā; izstrāde stipri atkarīga no ūdens daudzuma upē. Pārējo importē no Lietuvas un Igaunijas. Šajā lapā redzat, kā ir tieši tagad.
Kāpēc Latvijā tik svarīga ir Daugava?
Daugavas HES kaskāde ir lielākais elektrības avots Latvijā. Pavasara palos tā saražo vairāk nekā valsts patērē, bet sausā laikā izstrāde krītas un pieaug imports.
Kad elektrība ir zaļākā?
Kad ir daudz vēja vai saules un patēriņš ir mazs — bieži vējainās naktīs un vasaras pusdienlaikā. Tad elektrība parasti ir arī lētākā.
Vai dati ir precīzi?
Tie ir pārvades sistēmu operatoru oficiālie dati, taču tos publicē ar aizkavi un vēlāk precizē. Dažu mazu staciju ražošana var nebūt iekļauta.